Ak, Saulrieta sala!
Pie Tevis viesojas
Dižākā no Radītāja dāvanām…
Cik skaisti ir lūkoties
Pakaļ rietošajai saulei,
Kura nolaiž savus zelta ratus
Tavos senajos skrejceļos.
Ar gara…
Un tikai ar gara acīm redzu,
Kā Saule pakar
Savu jostu Tavos ozolos.
Un atdusas sudraba laivā
Tavos liedagos.
Ak, Saulrieta sala,
Uzņem mani pie sevis,
Lai varu nomirt ar domu,
Ka kaut vienu reizi
Esmu pašu Sauli
Skatījis Vaigu vaigā.
/Lauris Krolis/