Vakar nejauši saskāros ar principu, kas padara dzīvi pilnvērtīgāku. Par 20 sekundēm nokavēju tramvaju. Nākamais tramvajs kursēja vien pēc 15 minūtēm, un tas mani ļoti sadusmoja. Jo vēlējos ātrāk nokļūt mājās, lai turpinātu iesāktos darbus.
Gāju kājām uz nākamo tramvaja pieturu, lai kavētu laiku. Pa ceļam bija vairāki veikali, kuros nekad nebiju ienācis. Iegāju divos no tiem. Pirmajā apskatījos interesantus brieža, mežacūkas un stirnas gaļas produktus. Savukārt otrais bija kafijas automātu veikals. Tajā noskaidroju vairākas interesantas lietas. Pārdevējs pastāstīja, ka, no tām pašām pupiņām gatavojot melnu kafiju, rezultāts būs vienāds gan 400 eiro vērtam aparātam, gan arī tādam, kurš maksā 1400 eiro. Savukārt dārgākie aparāti ir piemērotāki ekskluzīvākiem dzērieniem, turklāt tie arī izskatās elegantāk. Bez tam – 90% gadījumu, kad kafijas pupiņu dēļ salūzt aparāts, pie vainas ir viena un tā pati pupiņu šķirne, kas ir ļoti populāra un samērā lēta, bet mazliet par cietu.
Sagaidot tramvaju, jutos daudz labāk nekā pirms 15 minūtēm. Interesantā informācija un jaunie iespaidi bija aktivizējuši ziņkārību un pasaules izzināšanas garu, kas ir raksturīgs bērniem. Jutos priecīgs, ka pavadīju laiku izzinātāja un atklājēja mentalitātē, nevis bezmērķīgi spaidot telefonu.