Kad biji bezbēdīgs,
Viņš tupēja aizkrāsnē
Kluss un nekaitīgs.
Ne čiku, ne grabu
Tas nedeva ziņu
Par savu velnišķo dabu.
Tu smējies par viņu,
Nenovērtēji
Viņa labo atmiņu.
Līdz pienāca pavasars,
Un salauza Tev kaulus…
Tavs diplomdarbs.
/Lauris Krolis/