Nu pienācis brīdis,
Kad mūsu vairs nav.
Sen stādītās liepiņas
Nu stalta jaunaudze ir.
Sen celtā dzimtas māja
Nu ciemata košākais zieds.
Sen rakstītās dziesmas
Ikviena mutē nu skan.
Sen… sen… sen…
Viss bijis tik sen.
Bet mūsu vairs nav.
/Lauris Krolis/