Tuksneši un vulkānkalni –
Apnikusi man to spozme.
Tur, kur tikai lauskis valda,
Dodos meklēt ledusrozi.
Skaista, tīra melodija
Atskan plašos sniega laukos.
Apkārt tikai dzidrs baltums,
Lai uz kuru pusi skatos.
Veru cietin savas acis.
Tagad sirds lai vada mani.
Ieklausos – tur ziemeļgalā
Maigi skandē ledus zvani.
Nonācis līdz pasaul’s malai,
Redzu debesīs ko spožu.
Pakāpies uz gaismas stara,
Lēnām tveru ledus rozi.
Gracioza, brīnumskaista,
Pati laime mirdz man plaukstā.
Tā ar savu gaišo spēku
Sirdis sasildīs tik daudzas.
/Lauris Krolis/