Laiks ir visvērtīgākais resurss. Diemžēl esmu piedzīvojis gadījumus, kad nozīmīgi uzdevumi ir paveicami ar grūtībām, pat ja tiem atvēlēts gana ilgs termiņš. Iemesls – prātu nodarbina daudzas nenozīmīgas lietas, kas traucē koncentrēties galvenajam.
Februāra mēnesī nolēmu tikt galā ar daudziem iekavētiem darbiem un darbiņiem. Vispirms nekritiski uzrakstīju pilnīgi visas lietas, kuras kādreiz atliku uz vēlāku laiku. Pēc tam aktivizēju cenzūru un atsijāju darbus, bez kuriem varu iztikt.
Visbeidzot, aprēķināju iespējamo laika patēriņu pāri palikušo uzdevumu veikšanai. Saraksta augšdaļā uzskaitīju tos darbiņus, kuriem nepieciešams līdz 30 minūtēm. Zemāk tādus, kas varētu prasīt stundu. Pēc tam – tos, kuri aizņemtu divas, trīs, četras un vairāk stundas.
Jau pirmajā dienā izdarīju piecus nelielus uzdevumus. Izjutu lielu prieku par paveikto. Ticu, ka smadzenēm ir regulāri jāizbauda šī gandarījuma sajūta, lai saglabātu augstu motivāciju. Tos uzdevumus, kuri aizņems četras vai vairāk stundas, sadalīšu mazākās daļās. Būšu laimīgāks, jūtot gandarījumu pēc katras nelielās darba daļas paveikšanas, nekā tad, ja ar mokām strādātu pie viengabalaina pienākuma izpildes.
Kāpēc es šo daru? Lai marta mēnesī varētu pievērsties nozīmīgākām lietām un iespējami daudz enerģijas izmantot lietderīgi – šeit un tagad.