Es ticu, ka sveša acs Nekad neuzlūkos Tevi. Es zinu, ka sveša sirds Nekad neizprastu Tevi. Es jūtu, ka būsi mana Līdz laika beigām. Ašs pieskāriens, Un abi esam pie Ķelnes doma, Turot Latvijas karogu. Īsa nopūta – Un sirdī iezogas sāpe Par mūžības klēpim atdotu...
Dienām šīm ir gadu simtu smagums, Kaut augšā tāda pati debess dus Kā tur, toreiz, kur kā lielākais dārgums Bij mana mūža prieks, tik daiļš un kluss. Lūk, pamalē dus mājas vientulīgas, Kur vectēvs rāmi zirgam velgmi nes. Es strinkšķinu uz spēļu loka stīgas Un lasu...
Tu tomēr aizgāji. Tai dienā mūžības putni Apmeta loku ap Galēnu ārēm, Pirms sadevās spārnos, Lai uzceltu Tevi tur augšā. Es ticu, ka Tava dvēsele Augšup devās tieši no Galēnu skrejceļa. Kā gan citādi Tu redzētu Mūsu sniega un rūsas klātos Maizes pelnītājus traktorus,...
Nu pienācis brīdis, Kad mūsu vairs nav. Sen stādītās liepiņas Nu stalta jaunaudze ir. Sen celtā dzimtas māja Nu ciemata košākais zieds. Sen rakstītās dziesmas Ikviena mutē nu skan. Sen… sen… sen… Viss bijis tik sen. Bet mūsu vairs nav. /Lauris...
Pajautā Laika skaitītājam, Kur laime mīt! Un iegaumē atbildi! Varbūt viņš stāstīs par komētām, Kas no debesīm krīt, Un vēlēšanos, Ko varēsi piepildīt rīt, Vai sirma galdnieka āmuru, Kurš radis vien naglas dzīt, Un būdiņām, kas paliek, Kaut pilis pīšļos krīt. Vai...
Mēs zinām vien to, Ka pienācis laiks Ņemt likeni rokās. Un vēl arī to, ka Mums apstākļus mainīt, Nevis tiem pakļauties lemts. Mēs neesam vairs niedres, Pēc sava prāta Ko vējiem tīk locīt. Tāpat neesam ozoli, Kas lepnumā slejas, Pirms salauzti tiek. Šis ir manifests,...
