Ar ko lai salīdzinu,
Tevi, brīvību mīlošais putns?
Nav kalnienes tādas,
Augstas un saltas,
Kā tēraudā kaltas,
Kurā Tu neatrastu
Graudiņus
Saviem mazuļiem.
Nav jūras tādas,
Mutuļojošas, tumšas,
Kur dzirkstī zibeņu dusmas,
Pār kuru Tu nedzirdētu
Vājāko palīgā saucienu.
Nav uguns tādas,
Kvēlas, svelmējošas,
Cerību deldējošas,
Kas apsvilinātu Tavus spārnus,
Lai Tu neskrietu
Pie saviem mīļajiem.
Ar ko lai salīdzinu Tevi,
Brīvību mīlošais putns?
Tu esi kā droša klints,
Kā skanīgs zvārgulis,
Kā precīza bulta,
Kā ātra doma,
Kā dzidrs ūdens.
Ar ko lai salīdzinu Tevi,
Lai savu mīlestību paustu.
/Lauris Krolis/