Vientuļš vigvams
Vienatnības ezera krastā
Slējās stalts, bet salts.
Kur pazuduši tā ļaudis?
Viņi, uzsūkuši ezera esenci,
Devās meklēt katrs savu
Vientulīgo ceļu uz pilnveidošanos.
Es apmetos vigvamā,
Priecādamies par jaunatrasto patvērumu.
Bet drīz vien mani pārņēma
Ezera izstarotā vienatnība.
Arī es devos kā vientulis
Ceļā uz garīgo pilnību.
/Lauris Krolis/