Kas ir Bila Geitsa panākumu pamatā – ģenialitāte vai veiksme? Viņam piedēvē gan 160 punktus lielu IQ, gan arī atrašanos īstajā vietā un laikā. Tomēr… Vai viņš bija vienīgais talantīgais amerikāņu puisis tad, kad sākās nozīmīgās izmaiņas datoru pasaulē? Noteikti, ka nē! Tad kāpēc viņa dibinātais “Microsoft” ir savas nozares līderis, bet viņa vienaudžu pūles līdzdarboties datoru revolūcijā vairumā gadījumu ir bijušas… krietni nesekmīgākas?
Uzskatāmības labad brīdi aizceļosim uz Berlīni 20. gadsimta 90. gados. Tur psihologu komanda uzdeva jautājumu vijoles spēlētājiem: “Cik stundas jūs esat spēlējuši vijoli kopš brīža, kad to paņēmāt rokā pirmo reizi?” Visi vijolnieki bija sākuši trenēties apmēram piecu gadu vecumā, veltījot šai nodarbei līdzīgu laiku. Tomēr astoņu gadu vecumā šie laiki sāka aizvien vairāk atšķirties. Līdz 20 gadu vecumam elites līmeņa vijolnieki bija trenējušies vairāk kā 10 000 stundas, bet viņu mazāk sekmīgie biedri – apmēram 4000 stundu. Netika konstatēts neviens gadījums, kad kāds spožs talants būtu sasniedzis virsotnes pa īsāko ceļu, ieguldot mazāk nekā 10 000 stundu darba.
Atgriezīsimies pie mūsu stāsta galvenā varoņa Bila Geitsa. Īsā versija ir šāda: kad viņš mācījās astotajā klasē, skolas Mammu klubs iegādājās datoru. Kopš tā laika puisis datoru izpratnei un programmēšanai pavadīja ļoti daudz stundu. Pat ja tas nozīmēja sistēmas tehnisku apmuļķošanu, lai varētu pavadīt pie datora vairāk laika nekā bija atļauts. Galu galā – kad 1975. gadā Bilam Geitsam radās iespēja kopā ar Polu Alenu dibināt “Microsoft,” viņš bija datoriem veltījis jau 10 000 stundu. Protams, priekšā vēl bija tāls un grūts ceļš. Taču meistarības sasniegšanā ieguldītais laiks padarīja iespējamu pirmā soļa speršanu.
Kā atzīst Malkolms Gladvels (Malcolm Gladwell), 10 000 stundu likuma formulētājs, viņš nespētu kļūt par šaha lielmeistaru, pat ja trenētos 100 gadus. Tāpat šis likums neattiecas uz sportu (70 gadus ilgajā NBA vēsturē ir bijuši tikai 23 spēlētāji, kuru garumā nepārsniedz 1,75 metrus). Izsakoties Malkolma Gladvela vārdiem, būtība ir tāda – lai cilvēka dabiskās spējas pilnībā atklātos, nepieciešams nozīmīgs laika ieguldījums.
Ja 10 000 stundas ir vajadzīgas, lai kļūtu par pasaules līmeņa ekspertu (ar sportu nesaistītās nozarēs), vari sev jautāt – varbūt es jau esmu ieguldījis kādā darbībā vairākus tūkstošus stundu? Varbūt ir lieta, kura man padodas viegli, bet citi brīnās: “Kā tu to spēj paveikt tik kvalitatīvi?” Ja nu manī ir ieslēgti “Microsoft” līdzvērtīgi panākumi, kuri gaida, kad es tos atbrīvošu no ieslodzījuma ar Bila Geitsa cienīgu darbu un pacietību? Galu galā – ja man tas darītu prieku, tad kāpēc es, sākot ar šodienu, nevarētu savas prasmes attīstībā ieguldīt vēl papildus laiku, lai kļūtu par ekspertu, finansiāli nodrošinātu savu ģimeni un… būtu laimīgs?